Latvijas amatniecības kamera

LAT | ENG | RUS | GER
   

Amatniecības attīstības programma

Ievads 

Stratēģiskie mērķi 
Amatniecības raksturojums 
Īpatnības un specifika 
Amatizglītība un kvalifikācija 
Likumdošana 
Informācija un organizācija. Sociālie jautājumi 
Finansu un nodokļu politika 
Savstarpējā sadrabība un pieredzes apmaiņa 

 

Ievads

Šajā programmā ir veikta esošās situācijas analīze Latvijas amatniecībā, pamatota nepieciešamība realizēt Amatniecības attīstības programmu, formulēti šīs programmas mērķi un noteiktas prioritārās darbības, kas jāveic, lai realizētu valsts politiku – amatniecības kā tautsaimniecības sastāvdaļas attīstību. 

Vietējās ražošanas nostiprināšana ir Latvijas tautsaimniecības attīstības pamats. Amatniecība nepieciešama Latvijas valsts vispusīgai attīstībai, darbotiesspējīga Latvijas Amatniecības kamera – amatniecības attīstībai. Ļoti svarīgi ir valstiski atzīt tās nozares, kas šādu ražošanu var izvērst un tādā veidā nostabilizēt Latvijas nacionālo tautsaimniecību. 

Demokrātisko tirgus ekonomiku pretstatā autokrātiskajai direktīvu ekonomikai raksturo tās dalībnieku iniciatīvas brīvība. Indivīdi, kas konkurences apstākļos iesaistās brīvajā tirgū, darbojas savās ekonomiskajās interesēs un līdz ar to veidojas dinamiska ekonomika, kas, savukārt, labvēlīgi iedarbojas uz sociālo labklājību. 

Viena no plaukstošas tirgus ekonomikas pamatiezīmēm ir neierobežota indivīdu brīvība iesaistīties darba tirgū. Brīvība izmantot ekonomiskās iespējas izpaužas indivīdu gatavībā uzņemties atbildību par savu rīcību un ekonomiskā riska sekām. Tādēļ valdības uzdevums ir izveidot darba tirgus attiecību regulējošo mehānismu, noteikt un ieviest stimulus, kas nodrošinātu neatkarīgo šī tirgus dalībnieku lēmumu un darbību optimālu efektivitāti un līdz ar to arī sociālo labklājību. 

Sabiedrības interesēs ir uzturēt augstu konkurences pakāpi, jo daudzi tirgus dalībnieki cenšas ierobežot konkurenci vai panākt savu hegemoniju, kas, savukārt, vājina tirgus dinamiskās īpašības.  
Arī citu Eiropas valstu pieredze sniedz pārliecību par ekonomikas pārstrukturizēšanas un amatniecības attīstības lietderību. Attīstīto valstu pieredze rāda, ka amatniecība spēj iekļauties saimniecības attīstības procesā un šajā sistēmā pastāvīgi funkcionēt. 

Latvijas amatniecības attīstības programmas stratēģiskie mērķi

Pieaugot patērētāju vajadzībām pēc personificēta un augsti meistarīga darba rezultāta, kā arī individualizētiem pakalpojumiem, rodas pieprasījums pēc kvalificētiem individuālā darba veicējiem.

Amatniecības attīstības programmas mērķis ir veicināt amatniecības attīstību, nodrošināt tās organizātoriskās struktūras izveidošanu, kas sekmētu amatnieku skaita pieaugumu un amatniecības efektīvu darbību valstī, kā arī radīt labvēlīgus apstākļus amatniecībai. Tādējādi līdz ar amatniecības attīstību būtu iespējams risināt arī nodarbinātības jautājumus, it sevišķi mazpilsētās un lauku rajonos, nodrošināt darba vietu skaita pieaugumu, kā arī maksimāli efektīvu esošā darbaspēka izmantošanu. 

Amatniecības atjaunošana, tas nozīmē – izveidot amatniecību par nopietnu vietējās ražošanas struktūru, kas balstās uz likumdošanu un stiprina nacionālo kultūru un tradīcijas. 

Lai sasniegtu stratēģiskos mērķus ir nepieciešams:

  • valstisks atbalsts amatniecības organizācijai kopumā;
  • amatizglītības sistēmas un mācību programmu apstiprināšana;
  • izstrādāt mazo uzņēmumu veicinošu likumdošanu;
  • panākt, lai valsts sekmē reformu realizāciju, nodrošinot amatniecības organizāciju ar tiesībām, funkcijām un pienākumiem, un uzņemas atbildību par amatniecības veicināšanu (atvēlot budžeta līdzekļus un sadarbību ar valstiskām organizācijām).

Amatniecības raksturojums

Mūsdienu Eiropā amatniecība ir otra lielākā tautsaimniecības nozare aiz rūpniecības. Amatniecības kā ražošanas veida atzīšana mūsdienu attīstīto valstu praksē ir sevi pozitīvi pierādījusi, tomēr tas nebūt neizslēdz amatniecības ciešu sadarbību ar rūpniecību un citām nozarēm piegādes un pakalpojumu jomā. Blakus lielrūpniecības uzņēmumiem šodienas ražošanas ciklā pastāv nelielie amatniecības uzņēmumi. Līdz ar tehnoloģijas attīstību rodas jaunas amatniecības nozares, mainās amatu raksturs, veidojas jauni amati. 

Vēsturiski amatniecības vieta sabiedrības saimnieciskajā attīstībā ir bijusi ļoti plaša līdz pat rūpniecības attīstībai. Līdz ar rūpniecības strauju attīstību 19.gs. 2. pusē sākās amatnieku organizāciju pārveide un specializācija. Amatniecībai atšķirībā no rūpniecības ir ļoti senas tradīcijas. Laika gaitā ir radīti lieliski izstrādājumi, materiālu izpratnes un tehnoloģijas. Par amatniecības uzplaukuma laiku pieņemts uzskatīt 30-tos gadus. 1935. gadā tika nodibināta Latvijas Amatniecības kamera (LAK). LAK nodibināja amatnieku biedrības praktiski visās lielākajās pilsētās. Šo biedrību darbs aptvēra ne tikai to biedru amata prasmes paaugstināšanu, bet arī bibliotēku dibināšanu, amatnieku vasaras nometņu, tūrisma braucienu, dažādu amatnieku pasākumu rīkošanu, žurnāla “Amatnieks” izdošanu un amatnieku bankas dibināšanu. LAK darbību 1940. gadā pārtrauca okupācijas vara. 

1993. gada 2. februārī LAK darbība tika atjaunota un tika pieņemts likums “Par amatniecību”. 1998. gadā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 395 apstiprināti 157 amati, kuros personu profesionālā darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus, ir uzskatāma par amatniecību. Šobrīd LAK sistēmā darbojas 65 amatnieku organizācijas. Ir izveidoti amatnieku reģistri, sava izglītības, informācijas un zinātnisko pētījumu sistēma, attīstās cieša sadarbība ar Latvijas valsts, sabiedriskajām un saimnieciskajām organizācijām un analogām organizācijām ārvalstīs. 

Amatniecība ir ražojoša nozare, kas ir spējīga attīstīties uz vietējo izejvielu bāzes, tādejādi sekmējot nacionālo īpatnību attīstību gan kultūras, gan ražošanas laukā. Valsts tautsaimnieciskajā struktūrā tā izpilda divas galvenās funkcijas: ražo kvalitatīvu produkciju un sniedz kvalitatīvus pakalpojumus.

Īpatnības un specifika

Darba procesa īpatnības:

  • amatniecība ir individuāla nodarbošanās;
  • darba process ir cieši saistīts ar sadzīvi un kultūru;
  • šodienas darba formas tiek balstītas tradīcijās, amata un prasmju pārmantojamībā un pēctecībā;
  • darba process nodrošina atbildību un kvalitāti, jo viens darītājs no sākuma līdz galam ir atbildīgs par darba procesu;
  • spēja izpildīt individuālu pasūtījumu;
  • amatniecības darba process atrodas nemitīgā attīstībā, ko nosaka mainīgās un augošās klientu prasības, valsts intereses un tehniskās iespējas.

Amatniecības radīto vērtību specifika:

  • amatniecības produkcijas amplitūda ir plaša – no mākslinieciski radoša izstrādājuma līdz sērijveida ražošanai un pilnīgi noteiktam pakalpojuma veidam;
  • izstrādājumiem piemīt praktiska un kultūrvēsturiska vērtība;
  • nacionālās savdabības lietiskošana un piesaiste pasaules tirgum;
  • senlaicīgu tehnoloģiju un produkciju etnogrāfiskā un pasaulvēsturiskā nozīme.

Amatniecības kā ražošanas veida specifika:

  • nelieli uzņēmumi;
  • tieša sasaiste ar tirgu – preču noieta organizēšana, klientu apkalpošana notiek vienā un tajā pašā uzņēmumā;
  • izmanto vietējās izejvielas;
  • tehnoloģiskās īpatnības (vairumā gadījumu – roku darbs) un uzkrātā tradīciju bāze ir priekšnoteikums vides un ražošanas labvēlīgām attiecībām;
  • personīgais elements ir raksturīgs vairāk par tehnoloģisko;
  • spēja ātri mainīt funkcijas un izmēģināt jaunus produkcijas veidus (var iekļauties tirgus stāvokļa izmiņās un tehnoloģijas attīstībā).

Amatniecības attīstība valstī:

  • veicina vienmērīgāku ražošanas spēku izvietošanu pa valsts teritoriju;
  • atrisina problēmas vietējo izejvielu izmantošanā;
  • veicina infrastruktūras attīstību un pilnīgu izmantošanu;
  • atslogo nozares, kurās svarīgs patēriņa faktors (maizes ceptuves, sadzīves pakalpojumi u.c.);
  • attīsta pakalpojumus;
  • veicina pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu;
  • veicina ēnu ekonomikas un melnā tirgus samazināšanos;
  • samazina pārmērīgas monopolcenas.

Amatniecības produkcija un pakalpojumi tiek virzīti galvenokārt uz vietējo tirgu, bet līdz ar tūrisma un pakalpojumu sfēras attīstību Latvijā paveras daudz plašākas iespējas amatnieku produkcijas realizācijā.

Amatizglītība un kvalifikācija

Pārdomāta izglītības politika amatniecībā ir nacionālas tautsaimniecības attīstības priekšnosacījums. 

Principi:

  • darba un atbildības sasaiste;
  • piedāvāt kvalitatīvu izglītību;
  • risināt lauku bezdarba problēmu (izvēršot meistardarbnīcu veidošanu);
  • paredzēt izvēles iespējas, atbilstoši mācekļu dotumiem, spējām, lai amatnieks varētu apgūt amatu dažādos apjomos, termiņos un tempos;
  • veicināt nacionālo savdabību, latvisku vidi un kultūru;
  • savienot šodienas prasības ar tradīcijām;
  • celt amatniecības prestižu sabiedrībā.

Uzdevumi:

  • amatizglītības programmu izstrāde, apstiprināšana (apvienojot profesionālo, teorētisko, tehnisko, estētisko un vispārizglītojošo) un izglītības koncepcijas izstrādāšana uzņēmējdarbībai;
  • organizēt amatapmācību meistardarbnīcās, tādā veidā realizējot saskari ar pilnu amatnieka darba ciklu, sākot ar pasūtījuma pieņemšanu, izgatavošanu, cenas noteikšanu un realizāciju;
  • iesaistīt apmācībā labākos meistarus;
  • amatniecības vietas noskaidrošana vispārējā izglītībā;
  • zeļļu un meistaru skolu izveide;
  • amatniecības augstskolas izveide;
  • amatniecības centra izveide;
  • tālmācības principu izmantošana un tālākizglītības nodrošinājums;
  • amatu pārorganizācija atbilstoši šodienas pieprasījumam (izmantojot aptaujas un pētījumus);
  • amatniecības meistardarbnīcu izveide;
  • veco amatu izzināšana un saglabāšana;
  • pirmskara un mūsdienu amatniecības sasniegumu reklamēšana.

1992. gada 30. jūnijā ir apstiprināta LR Amatizglītības koncepcija, kurā noteikti amatizglītības mērķi un uzdevumi, funkciju sadalījums amatizglītības organizēšanā, amatizglītības kadri un mācību bāze, amatizglītības mācību iestādes, amatniecības iestāžu finansēšana.

Amatizglītības pamatnoteikumus un amatnieka kvalifikācijas noteikšanas kārtību nosaka 1993. gada 2. februāra LR likums “Par amatniecību”.

Pamatojoties uz LR Izglītības likuma 37. pantu un amatizglītības koncepciju, 1993. gada 17. februārī tika apstiprināta Amatizglītības organizēšanas kārtība. Šajā dokumentā ir izstrādāti noteikumi amata mācekļiem: personu, kas vēlas kļūt par amata mācekļiem pieteikšanās kārtība, teorētiskās un praktiskās apmācības procesa ilgums, pārbaudes noteikumi. Amatizglītības koncepcijā ir ir izstrādāti amata zeļļu un amata meistaru pārbaudes noteikumi, kuros precizētas vispārējās prasības šo amatnieka grādu iegūšanai, pieteikšanās kārtība amata prasmes pārbaudei, pārbaudes komisiju nozīmēšanas, kā arī pārbaudes noriseskārtība un tās rezultātu novērtēšana, saskaņā ar kuru pārbaudi izturējušais amatnieks saņem diplomu par amata zeļļa vai amata meistara grāda piešķiršanu.

Saskaņā ar LR likumu “Par amatniecību”, LAK organizē amatapmācību, nosaka un piešķir amatnieku kvalifikāciju. 1994. gada 22. novembrī apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Nr. 213 “Par amatiem, kuros personu profesionālā darbībair uzskatāma par amatniecību”(grozījumi: 2009.gada 14.jūlija MK noteikumi Nr.762, 2011.gada 20.decembra MK noteikumi Nr.989). Amatizglītības organizēšana notiek atbilstoši šo noteikumu prasībām.

LAK veicina amatizglītības attīstību, veicot šādus pasākumus:

  • izstrādā un saskaņo mācekļu un zeļļu mācību programmas un kvalifikācijas noteikumus;
  • organizē mācekļu un zeļļu apmācību pie labākajiem amata meistariem;
  • veido kvalifikācijas komisijas zeļļu un meistaru darbu novērtēšanai;
  • organizē amata zeļļu un meistaru diplomu izsniegšanu;
  • rūpējas par pārkvalifikāciju un izglītības papildināšanu;
  • sekmē zinātniskus pētījumus veco amatu saglabāšanai un jaunu amatniecības iespēju atklāšanai;
  • sagatavo un izdod mācību un metodisko literatūru;
  • izstrādā priekšlikumus pašvaldībām un valdībai par amatniecības skolu tīkla paplašināšanu un izglītošanas darba uzlabošanu amatniecības skolās.

Saskaņā ar LR Amatizglītības koncepciju, amatizglītību var iegūt šādās mācību iestādēs:

  • Padziļinātās amatniecības klasēs (pamatskolās), kuras bērniem vispārējās izglītības iegūšanas laikā paralēli dod zināšanas amatizglītībā;
  • Amatniecības skolās (zeļļu skolās), kurās tiek gūta amatizglītība amatniecības reproduktīvā līmeņa sasniegšanai. Apmācības ilgums šajās skolās ir atkarīgs no apgūstamā amata pēc pamatskolas vai vidusskolas beigšanas.
  • Amatniecības vidusskolās, kurās paralēli zeļļa kvalifikācijas iegūšanai gūst arī pilnu vidējo izglītību. Pēc šīs vidusskolas beigšanas absolventiem ir tiesības iestāties jebkurā augstskolā. Šajās skolās mācību ilgums ir 5 gadi un šo skolu audzēkņus lielākoties komplektē no to skolēnu vidus, kuri guvuši izglītību padziļinātās amatniecības klasēs vai pamatskolās. Ar mērķi radīt īpašu Eiropas standartiem atbilstoša profesionālā līmeņa amatu apguves mācību iestādi 1989. gada beigās tika izveidota Rīgas amatniecības vidusskola. Pēc skolas absolvēšanas amatniekiem, kuriem piešķirta zeļļa kvalifikācija, ir labas iespējas strādāt patstāvīgi vai veidot savas firmas vai darbnīcas.
  • Amatniecības meistaru skolās (koledžās vai tehnikumos), kuras dod amatniecības radoši produktīvu izglītību. Šajās skolās tiek iegūta augstākā amatu izglītība, tajās uzņem amata zeļļus un paralēli amata meistara izglītībai dod pedagoģisko izglītību amata mācekļu un zeļļu apmācīšanai savā uzņēmumā, kā arī sava uzņēmuma veidošanai un vadīšanai nepieciešamās zināšanas;
  • Amatniecības augstskolās (akadēmijās, institūtos, universitātēs). Šajās skolās paralēli amatniecības augstākajai profesionālai izglītībai iegūst arī akadēmisko izglītību, kas ir nepieciešama amatniecības jautājumu izpētes, skolu pedagoģijas un nozares administrācijas darbiniekiem. Amatniecības augstskolas sagatavo arī speciālistus lauksaimniecību attīstošo uzdevumu risināšanai;
  • Amatniecības centros tiek organizēta amatizglītība, ir iespēja apgūt dažādus amatus. Šajos amatniecības centros amata zeļļiem vai mācekļiem ir iespēja apgūt gan Latvijas senos vai izzūdošos amatus, gan gūt praktiskās iemaņas darbā ar visjaunākajām iekārtām.  

Likumdošana

Latvijā ir daudz paveikts, lai radītu juridisku pamatu pārejai uz tirgus ekonomiku, ir izstrādāti noteikumi šādas ekonomikas attīstībai. Arī amatniecības kā vienas no tautsaimniecības nozarēm atjaunošanai ir radīts tiesisks pamats. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas radās priekšnoteikumi amatniecības atjaunotnei, tādēļ noteiktu ekonomisku, tautsaimniecisku un kultūrpolitisku mērķu sasniegšanai tika izstrādāta un 1992. gada 30. jūnijā apstiprināta Latvijas Republikas amatizglītības koncepcija.

Amatniecības organizatorisko pamatu, amatizglītības pamatnoteikumu un amatnieku kvalifikācijas noteikšanas nolūkā tika izstrādāts un apstiprināts likums “Par amatniecību”, kas stājās spēkā 1993. gada 2.februārī. Šis likums ir juridiskais pamats Latvijas amatniecības sistēmas izveidei.

Uz likuma “Par amatniecību” bāzes ir izstrādāta virkne normatīvo dokumentu, tai skaitā arī 1994. gada 22. novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 213 “Par amatiem, kuros personu profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību”, (ar grozījumiem: 2009.gada 14.jūlija MK noteikumi Nr.762, 2011.gada 20.decembra MK noteikumi Nr.989), kuri noreglamentē arodu grupas un, atbilstoši LR Profesiju klasifikatoram, nosaka amatu nosaukumus, kuros personu profesionālā darbība, pieņemot pasūtījumus vai izpildot darbus, ir uzskatāma par amatniecību. Līdz ar šo noteikumu stāšanos spēkā praktiski tika fiksēti katra amata profesionālās darbības pamatuzdevumi – galveno darba uzdevumu īss apraksts un kvalifikācijas pamatprasības – minimālais izglītības līmenis, teorētisko zināšanu, prasmes un atbildības pakāpe, kas nodrošina darba pamatuzdevumu sekmīgu izpildi. Pilnveidojoties amatniecības sistēmai Latvijā, rodas nepieciešamība sistemātiski papildināt un precizēt šo amatu sarakstu atbilstoši amatniecības attīstības tendencēm, etniskajām tradīcijām un progresīvajām tehnoloģijām.

Balstoties uz augstākminēto koncepciju un likumu, ir izstrādāta virkne normatīvo aktu, kuri detalizēti reglamentē Latvijas Amatniecības kameras darbu – LAK statūti, apstiprināti dokumentu paraugi, kuri izmantojami amatizglītības iegūšanas nodrošināšanai.

Analizējot esošo amatniecības juridisko bāzi, ir redzams, ka:

  • trūkst priekšnosacījumu amatizglītības organiskam iekļaušanās procesam vienotā izglītības sistēmā, tādēļ ir nepieciešams izveidot sasaisti starp patreiz esošo profesionālo izglītību un amatizglītību;
  • izvērstas LAK administrēšanas struktūras izveides nolūkā ir nepieciešams izstrādāt nolikumus, kas reglamentētu kā izpilddirekcijas, tā arī regional amatniecības organizāciju darbību, to funkcijas un uzdevumus.

Informācija un organizācija. Sociālie jautājumi

Šobrīd liela sabiedrības daļa ir neinformēta par amatniecību un amatniecības organizācijām, tādēļ ļoti plašs iedzīvotāju slānis ir nezinošs par savām iespējām. Ir nepieciešams palīdzēt risināt amatniecības jautājumus atsevišķos pagastos un visā valstī kopumā, ir jāatrisina iniciatīva vērtēt un līdzdarboties amatniecības politikā.

Informācijas pieejamība ir svarīgs faktors darba kvalitātes paaugstināšanā un līdz ar to ir priekšnoteikums gan visas amatniecības sistēmas attīstībai kopumā, gan arī atsevišķu amatnieku konkurētspējas nodrošināšanai.

Bieži vien amatniekiem nav pieejama informācija par jaunām tehnoloģijām, kvalitātes vietējiem un starptautiskajiem standartiem, izstrādājumu sertifikātiem un savstarpējas atzīšanas kārtību un šo sertifikātu izsniedzējiem, amatnieku izstrādājumu modes un dizaina tendencēm, jauniem realizācijas tirgiem un vērā ņemamiem konkurentiem amatnieku darbības sfērā.

Amatniekus ir jānodrošina ar informāciju, kura ir:

  • svarīga un aktuāla;
  • viegli pieejama un saprotama.

Šo mērķu nodrošināšanai nepieciešama attīstīta informatīvā bāze, kurā ietilpst:

  • amatnieku apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas Latvijā un ārzemēs;
  • amatnieku izstrādājumu tirgus piedāvājuma un pieprasījuma analīze;
  • kvalitātes prasību raksturojums amatniecības izstrādājumiem;
  • likumdošana, noteikumi, sertifikācija, licencēšana, nodokļi un nodevas, kas saistītas ar amatniecību Latvijā un ārzemēs.

Amatniecība ar savām profesionālās pašpārvaldes organizācijām – Kameru, struktūrvienībām un nodaļām ir spējīga efektīvi attīstīt sabiedrības vidusslāni un palīdzēt valsts pārvaldē.

Principi:

  • Amatniecībai ir jānostiprina sava organizācija, izstrādājot dokumentus, atjaunojot tradīcijas un koordinējot savu darbību visā Latvjas teritorijā;
  • Jānodrošina likumdevēju un izpildītāju saprotoša un auglīga sadarbība, izvirzot amatniecības problēmu valstisku problēmu līmenī.

Uzdevumi:

  • Amatu reģistru pilnveidošana;
  • Informācijas izplatīšanas nostiprināšana ar žurnāla “Amatnieks”, laikrakstu, radio un TV starpniecību;
  • Informatīvā tīkla izveidošana;
  • Sabiedrības aktivizēšana, īpaši reģionos;
  • Sadarbības nostiprināšana ar citām organizācijām Latvijā un ārvalstīs;
  • Informēt valststs pārvaldes institūcijas par amatniecības problēmām;
  • Iesniegt attīstības projektus un priekšlikumus.

Finansu un nodokļu politka

Jaunu darba vietu radīšanai amatniecības uzņēmumos ir jābūt par pamatu nodokļu atvieglojumu saņemšanai, paredzot amatniecības uzņēmumiem samazināt nodokļu likmes vai nodokli, vai arī palielināt neapliekamo minimumu, valsts vienotās nodokļu politikas ietvaros paredzēt nodokļu lieluma diferenciāciju saistībā ar amatniecības uzņēmuma lielumu.

Principi:

  • attīstīt vietējo ražošanu un radīt nacionālas vērtības;
  • sekmēt godīgu konkurenci;
  • radīt jaunas darba vietas;
  • citu valstu pieredzes apgūšana un izmantošana Latvijas apstākļos;
  • iekļauties Eiropas attīstības standartos.

Uzdevumi:

  • amatniecības izstrādājumu tirgus sekmēšana;
  • izstrādāt mazo uzņēmumu darbību veicinošu likumdošanu;
  • veicināt uzņēmumu dibināšanu un izstrādāt uzņēmējdarbības koncepciju. 

Savstarpējā sadarbība un pieredzes apmaiņa

Pieredzes apmaiņa starp amatniekiem nodrošina:

  • Amata prasmes un iemaņu pārmantojamību starp paaudzēm;
  • Amatniecības seno tradīciju ievērošanu;
  • Jaunu progresīvu metožu pielietošanu amatniecības izstrādājumu izgatavošanā;
  • Amata noslēpumu nezūdamību.

Liela nozīme amatnieku savstarpējās sadarbības un pieredzes apmaiņas uzlabošanā ir LAK un tās teritoriālajām struktūrvienībām, kurām jānodrošina:

  • savas administratīvās teritorijas amatnieku savstarpējās sadarbības uzsākšana, organizējot amatnieku iepazīstināšanu ar :
    • jaunāko likumdošanas jomā;
    • LAK aktivitātēm un amatniecības attīstības tendencēm valstī un attiecīgajā reģionā;
    • iespējām iesaistīties apmācībā;
    • informāciju par dažādām amatniecības izstrādājumu izstādēm, gadatirgiem;
  • amatniecības biedru sanāksmju, kultūras pasākumu, amatnieku svētku un citu pasākumu organizēšana, ar iespējami lielāka amatnieku skaita iesaistīšanu šajos pasākumos, kas dod ievērojamu ieguldījumu savstarpējo kontaktu uzsākšanā un pieredzes apmaiņā;
  • savas teritorijas amatniekus ar iespējām iepazīties ar LAK žurnālu “Amatnieks” un citiem periodiskajiem izdevumiem un literatūru amatniecības jomā, izveidojot nelielas bibliotēkas LAK rajonu centros;
  • amatniecības kustības popularizēšana masu mēdijos, kuras mērķis ir jaunu biedru piesaistīšana amatniecībai un amatnieku iesaistīšana LAK darbā.
    Kontakti

LAK Amatu iela 5, Rīga
LV - 1050, Latvija

E-pasts: lak@lak.lv

LAK informācijas birojs

tālr.: 67213007

Izglītība un kvalifikācija
tālr.: 67213007
e-pasts: diana@lak.lv