Amatniecība ir pašorganizējoša.
Kā ilgu mūžu pieredzējusi amatnieciskā ražošana ir attīstījusi ne tikai spēju lieliski pārveidot dabas materiju cilvēkiem noderīgā veidā, bet vienlaikus spējusi sakārtot arī savu biedru kopējās profesionālās attīstības lietas.
Vispirms der atcerēties, ka vēsturiski amatniecība kā profesionāla darbība sākās pirms valstu veidošanās procesiem, un profesionāļi, kas ļoti dziļi izprata dabas materiālu daudzveidīgo dabu, arī savas nozares organizācijas lietas kārtoja nevis pēc varas, naudas vai partejiskiem principiem, bet gan tieši topošo produktu kvalitāte palīdzēja sakārtot arī pašu amatnieku ranžus, nosakot mācekļu, zeļļu un meistaru pienākumus un tiesības, izvirzot priekšgalā kvalificētākos.
Organizāciju veidošna ir process ko visi amatniecībā iesaistītie dara kopā; tūkstošiem un tūkstošiem darba stundās zeļļi un meistari domā par savu un sava amata profesionālo izaugsmi un kā to vislabāk sasaistīt ar savu amata brāļu un klientu interesēm. Tā veidojās leģendām apvītā amatnieku dzīve, kura atstāja ne tikai brīnišķīgus kultūrpieminekļus pilīs, muižās un vecpilsētās, bet arī spēcīgas vērtību radītāju organizācijas, kuras vēlāk kopēja rūpnieki, industriāļi un citas profesijas. Kā apliecinājums – laikiem pāri dzīvo Eiropas amatnieku ģildes un kameras.
Nevajadzētu naivi ticēt padomju sociālisma ideoloģijai, ka amatnieku dzīve bija grūta un rūpju nomākta, un tādēļ bija jālikvidē amatnieku organizācijas. Sociālisma kopdarba īstos rezultātus šodien mēs redzam lielo fermu un rūpnīcu korpusu graustos, īpašnieku trūkums un darbinieku attālināšana no savu īsto spēu apliecināšanas un tai sekojošas labklājības pieauguma trūkums bija galvenie sociālisma sabrukšanas cēloņi.
Vienmēr der atcerēties veco meistaru domu –īsta amatniecība necieš lieko.
Liekais ir lieks ne tikai amatnieciskā darba procesā, konstrukcijā, produktā, bet arī tirgū un galvenais uzņēmuma pārvaldē. Liekais var būt arī izglītībā, kultūrā un likumdošanā.
Tieši šis apstāklis, ka amatniecībā nekas nav lieks, un amatniecībā ir ieprogrammēta atbilstošā kvalitātes pašattīstība, un pieaugot sabiedrības maksātspējai klienti arvien biežāk izvēlas amatnieka nevis lielveikala preci ir par cēloni Latvijas jaunā kapitālisma politisko un industriālo spēku vienībai kas organizē sarežģījumus amatniecības attīstībai. Piedāvājot amatnieciskai ražošanai neraksturīgus pienākumus un uzdevumus, tīši traucē amatniecības attīstību un konkurētspēju. Piem., tā tiek panākta mazo vietējo individuālu produktu un pakalpojumu uzņēmumu likvidēšana, aizstājot tos ar rafinētām lielražošanas un lieltirgošanas tīklveida struktūrām. To izdara ļoti vienkārši un nekaunīgi, - izveidojot likumu bāzi, kura nosaka vienotus ražošanas un tirgošanas noteikumus, unificējot profesionālās izglītības un kvalifikāciju organizācijas procedūras. Izzūd mazās maizes ceptuves, alus darītavas , beķerejas, frizētavas, ….
Tā mēs zaudējam īsāko ceļu uz privātīpašuma pārvaldījuma decentralizāciju, pazūd indivīdu intereses veidot pievilcīgu vidi un interesantus produktus. Amatniekiem pret savu gribu ir jāpārkvalificējas par svešu produktu tirgotājiem vai īpašumu pārvaldniekiem, te gan jāpiebilst, ka tīklveida struktūru īpašnieki paši gan negrib baudīt savu uzņēmumu labumus un ļoti bieži meklē amatnieku ražotos produktus.
Eiropas amatniecība ir sevi pierādījusi un turpina pierādīt, jo amatnieciskais ražošanas veids ir neaizvietojams, tas ir senākais un joprojām ir ļoti dzīvotspējīgs, šķiet tas tā paliks mūžīgi kāmēr Eiropa rūpēsies par savu dzīvesveida turpinājumu savā laiktelpā. Latvijai jaunie biznesmeņi un šībrīža politiķi piedāvā Āzijas klejotājtautu dzīvesveida kultūrā sakņotu kārtību, ātra peļņa uz veiklas tirgošanās bāzes, ar nezināmas bezgarantiju kvalitātes norošinājumu, tā valsts ilgtspējīgā attīstība paliek vārdos ne darbos.
Latvijas amatnieku uzdevums ir pašiem dziļāk izprast politiskās spēles kuras ārda mūsu dzīves un darba veida pamatus, nostiprināt savu amatniecisko pārliecību, un nepaļauties tikai uz dievu vai valdību, pašiem veidot, nostiprināt savas meistardarbnīcas, uzņēmumus un organizācijas.
Jautājums! Vai mēs visi varam izskaidrot Saeimas deputātiem un ja nepieciešams, Valsts Prezidentam, kāpēc šobrīd Amatniecības likumā ir jāieviešs punkts par to, ka amatniecības uzņēmumu var vadīt tikai amata meistars, nevis jebkurš vadītājs. Ja nē, organizējam semināru par šo lietu, + nedaudz alu un desiņas galā! Veiksmi! Rakstiet man!
Vilnis
vilnis.lak@inbox.lv
