4. starptautiskā zinātniski – praktiskā guļbūvju un koka konstrukciju būvniecības konference
Rīgā, Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, no 2. līdz 7. jūnijam norisinājās 4. starptautiskā zinātniski – praktiskā guļbūvju un koka konstrukciju būvniecības konference, kas kopā bija pulcinājusi nozares zinātniekus un praktiķus no visas pasaules. Šāda satura konference, kas apskata atsevišķi tieši guļbūvju un koka māju nozari ir unikāls notikums gan Eiropā, gan pasaulē. Konferences organizatori ir Latvijas Amatniecības kameras Namdaru biedrība, Rīgas Tehniskā universitāte, Ērgļu arodvidusskola, ILBA (Starptautiskā Guļbūvētāju asociācija), Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs un LIAA (Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra). Konferenci atbalsta LAD (Lauku Atbalsta dienests), Latvijas Valsts meži, Rīgas piena kombināts, privāti - Juris Savickis.
Konferences pirmās divas dienas noritēja Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, amatnieku gadatirgus laikā. Šīs divas dienas vairāk bija paredzētas ārzemju viesiem – lai iepazītos ar latviešu amatniekiem un unikālo iespēju visus amatniecības izstrādājumus redzēt vienkopus, kā arī lai apskatītu muzejā atrodamo tradicionālo koka būvju mantojumu, kas ar savu apjomu, daudzveidību un teritoriālo bagātību, ir unikāla parādība brīvdabas muzeju vidū visā pasaulē. Viens no konferences viesiem, Bjalistokas universitātes (Polija) Arhitektūras fakultātes doktors Jaroslavs Ševčuks, īpaši norādīja uz šādu unikālu ēku apkopojumu kā ļoti vērtīgu un unikālu pētniecības materiālu. Gadatirgus laikā notika īpašas aktivitātes koka māju būvniekiem, ko organizēja Latvijas Amatniecības kameras Namdaru biedrības vadītājs Kārlis Apinis – skaidu plēšanas demonstrējumus, izmantojot modernās un senās metodes, kā arī savienojumu veidu demonstrējumus, ko organizēja Rīgas Tehniskās universitātes maģistrants Oļegs Andrejevskis kopā ar firmas Protool pārstāvi Rolandu Bobuli - izmantojot firmas Protool instrumentus.
Konferences pirmā teorētiskā diena norisinājās izbraukumā Amatciemā, Cēsu rajonā, kur konferences dalībniekus sagaidīja Amatciema īpašnieks Aivars Zvirbulis un izvadāja apskatē pa topošā ciemata jau uzceltajām mājām. Ciemata ideja un izveidotā ainava un nākotnē paredzamā situācija, kad tas tiks apdzīvots, bija galvenais diskusiju un uzstāšanās dalībnieku temats. Amatciema konferences ēkā, kas atrodas ļoti ainaviskā un skaistā vietā, norisinājās asas diskusijas par latviešu tradicionālo sētu, tās uzbūvi un tradīcijām kontekstā ar Amatciema idejisko risinājumu un nākotnes redzējumu. Ar atklāšanas runu uzstājās bijušais Latvijas prezidents un guļbūves mājas īpašnieks Guntis Ulmanis, kurš plaši uzrunāja publiku un iepazīstināja ar savas lauku sētu, kas tapusi arhitektu Raita Jelēviča, Zinta Butāna un Namdaru meistara Kaŗļa Apiņa un paša saimnieka sadarbības rezultātā. Par Amatciema ideju runāja arī Aivars Zvirbulis, Amatciema arhitekte Sarmīte Bumbiere un arhitekts Pēteris Blūms, kurš īpaši norādīja un ciemata patīkamo izvietojumu un iekļaušanos ainavā.
Pārējās konferences dienas norisinājās Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā, Hernhūtiešu saiešanas namā. Šis saiešanas nams, kas celts 18. gadsimtā un kurā jau no pašiem tā pirmsākumiem bija notikušas saiešanas un pieņemti svarīgi lēmumi, tika izvēlēts konferences norisei ar tā īpašo auru un mūsdienām neraksturīgo atmosfēru – godbijību un pietāti pret vēsturi. Pati konferences tēma – guļbūve un koka māja, nav iedomājama bez skata un sasaistes ar pagātnes mantojumu un tradīcijām, un kā norādīja arhitekts Mārcis Kārkliņš savas uzstāšanās laikā - tikai aptverot šo vēsturisko nozīmi mēs varam nonākt pie jauniem risinājumiem mūsdienu būvniecībā. Konferenci Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā atklāja Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Ievadvārdus teica arī Brīvdabas muzeja vadītājs Mārtiņš Kuplais un Latvijas Amatniecības kameras prezidents Vilnis Kazāks, kurš ir arī viens no konferences organizatoriskajiem un idejas autoriem. Konferencē apskatītās tēmas bija ļoti plašas un interesantas gan būvniekiem, gan zinātniekiem, gan klientiem. Tās skāra gan guļbūvju būvniecības tehniku, koka māju atjaunošanas iespējas un tehniskos risinājumus, rīkstniecības nozīmi, modernās būvniecības savienojamību ar vēsturisko būvniecību, salmu jumtu tehnoloģijas, citu tautu būvniecības tradīcijas, standartizācijas nepieciešamību un uzskaites sistēmu programmas, Latvijas koksnes pētījumu, koksnes ugunsizturību, nozares izglītības jautājumus un citas tēmas. Konferences referātu apkopojums tiks izdots gan latviski, gan angliski un būs pieejams interesentiem Latvijas Amatniecības kamerā, kā arī internetā.
Konferences noslēgumā tika izteikts piedāvājums igauņu kolēģiem, nākamo, 5. jubilejas konferenci rīkot Igaunijas brīvdabas muzejā, netālu no Tallinas.
