Latvijas amatniecības kamera

Amatniecības pieredze sociālo jautājumu risināšanā

Sociālo lietu kārtošana, amatniecībai vienmēr ir bijusi raksturīga. Amatnieki, kā brīvi cilvēki, asāk par citiem spēj uztvert nebrīvi, kuru daudziem līdzcilvēkiem uzliek fiziskas vai garīgas slimības, sadzīves grūtības vai citi apstākļi, tādēļ amatnieki paralēli politiķu un valsts ierēdņu rūpēm par sociālo lietu kārtošanu, bez īpaša aicinājuma šo darbu vienmēr ir veikuši cilvēcīgas līdzjūtības vārdā.

Daudzi tradicionālie amati ir saistīti ar cilvēku sadzīves apstākļu uzlabošanu un tas palīdz dziļāk izprast sociālo netaisnību, apspiestību un ierobežojošos faktorus ikdienas dzīvē. Tādēļ amatniekiem jau kultūrvēsturiski ir apliecināti piemēri, ka daudzus amatus var izvēlēties sociālo problēmu saistītie cilvēki, piemēram: kā klibais Dūdars "Skroderdienās Silmačos", un tml.

Jau no senseniem laikiem ļoti daudzās amatnieku darbnīcās savu iespēju robežās nodarbi, ēdienu un pat pajumti ir atraduši sabiedrībā skarbi - par nepilnvērtīgiem uzskatītie cilvēki.

Taču amatnieki redz, ka šie cilvēki sava tempa, izturības, spēka un saprāta ietvaros var paveikt daudz un viņu klātbūtne nemaz netraucē darbnīcu profesionālo uzdevumu veikšanu, gluži otrādi - prieks palīdzēt ir sena, cilvēciski ļoti augsti novērtēta vērtība. Tas ir arī atgādinājums par laicīgās dzīvēs panākumu nosacītību, izdomātās mūžības īslaicību un nerakstītiem pienākumiem.

Mūsu pētījumi Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) un Latvijas Amatniecības kameras Amatu Apmācības skolā (LAK AAS), kā arī pieredzes apmaiņa Itālijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un ASV ir apliecinājuši, ka amatnieciskās tehnoloģijas un modernā dizaina metodoloģija vienlaikus pielietotas var ļoti daudz palīdzēt cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Turpinājumā dažas atziņas:

1) Vairums amatnieciskās profesijas ir vēsturiski radušās kā mājamatnieciski rokdarbi n tādēļ tie noris ļoti cilvēcīgā tempā, parasti šo tempu katrs cilvēks izvēlas pats, atbilstoši savām iespējām un izjūtām.

2) Vairums amatnieku apstrādātie materiāli ir dabas materiāli un dabiskie materiāli ar savām dabīgi mainīgām materiālu īpašībām - cietību, svaru, krāsu, tekstūru, smaržām, u.c. ir cilvēcīgi atpazīstami vienlaikus ar vairākiem maņu orgāniem un vispārzināma un atzīta ir maņu orgānu kompensācija.

3) Vairums amatnieku vēsturiski veidotās konstrukcijas ir labi izprotamas pēc to uzbūves un darbības, tas rada drošību vidē. Tādēļ darba un dzīves vidi cilvēkiem ar speciālām vajadzībām nevajadzētu veidot primitīvā rūpnieciskā perfekcionismā. "Eiroremonts" nosedz konstruktīvo loģiku un dabas materiālu dzīvīgumu.

4) Amatnieciskie darbi ļoti bieži nes prieka brīžus, - darītāji bauda sava darba augļus nereti vairākas reizes dienā. Panākumu un izdošanās prieks ir īpašs, tādu nevar nodrošināt darbs rūpniecībā, transportā, tirdzniecībā vai tml., un tas nav saistīts ar industrializēto ražošanas ritmu, svešiem cilvēkiem, un iespējamām svešu cilvēku negaidītām negācijām.

5) Darbavietas telpiskā organizācija prasa tādu pieeju, lai amatniecībā iesaistītie cilvēki ar īpašām vajadzībām, ja nepieciešams īslaicīgi atpūsties un atpūtas vietai bieži nepietiek ar atpūtas krēslu vai dīvānu, bet spētu arī norobežoties no svešām acīm.

6) Īpaša nozīme ir darba vieta ģeogrāfiskā izpratnē - nelaimi nevajadzētu koncentrēt, ir nepieciešams panākt, lai īpašo vajadzību cilvēki paliktu ģimenes un dzimtas tuvumā, pārraudzībā, pienākumos un priekos. Darbs amatniecībā jāatrod tuvu dzīvesvietām, kur ērti un ātri atgriezties. Specializētās iestādes, invalīdu nami ir pats sliktākais risinājums.