Latvijas amatniecības kamera

Ieguvumi, kuri rodas, atzīstot amatnieku profesionālās kvalifikācijas

Klienti iegūst objektīvus orientierus izpildītāju izvēlei, t.i., garantijas produktu un pakalpojumu kvalitātei . Amatnieka karte, amata zeļļa un meistara diplomi ir kvalifikāciju apliecinoši dokumenti ar Latvijas Valsts likumu atzīti, reģistrēti Latvijas Amatniecības kamerā (LAK) . Strīdus gadījumos klientu sūdzības izskata komisija, kuru veido iespējamā brāķdara konkurenti, tos nevar pierunāt vai nopirkt, jo darbojas loģiskā profesionāļu pašuzraudzība. Mūsu pieredzei uzticas arī citas pircēju aizsardzības organizācijas, izvēloties meistarus ekspertīzēm.

Sakārtojas tirgus, rodas objektīvas, viegli kontrolējamas, produktu un pakalpojumu cenas. Šobrīd daudzās nozarēs valda mistiska tirgus cena, kurai nav praktiski nekāda paskaidrojoša pamatojuma. Pati amatniecisko darbu loģika nosaka, ka visās amatu nozarēs dažādu darbu izpildei ir nepieciešami arī dažādu kvalifikāciju speciālisti, tie ir - neapmācīti strādnieki, apmācīti izpildītāji - zeļļi un augstāko kvalifikāciju ieguvušie - amatu meistari. Tieši izpildītāju algas nosaka atšķirības cenās, jo pasūtījumiem atbilstošie materiāli vairums gadījumos maksā līdzīgi. Meistari piedāvā drošību, ērtību, skaistumu, veselību,… par to arī maksā.

Tiek loģiski strukturēti iepirkumu konkursi, samazinās korupcijas risks. Vietās, kur nepieciešama augstas kvalitātes nodrošināšana, konkursu rīko tikai starp profesijās kvalificētiem meistariem. LAK visas teritoriālās un profesionālās organizācijas ir atvērtas, un jebkurš nozares speciālists var iegūt savām spējām atbilstošo kvalifikācijas dokumentu. Konkursu rīkotājiem tie ir argumenti un garantijas.

Cilvēki iegūst mērķus un censonību savai attīstībai, jo skaidri redz, ka zeļļa diploms dod tiesības veikt sarežģītākus darbus un saņemt labāku samaksu, bet meistara grāds dod tiesības mācīt citus, veidot savu meistardarbnīcu, ir pamats uzsākt savu personīgo biznesu un kļūt sazīstamiem reģionā, Latvijā, Eiropā, pat pasaulē. Piemēram, meistars Normunds Skauģis - Lāču maize; Kārlis Apinis - guļbūves, Andris Vītols un Harijs Stradiņš - dabīga koka formu mēbeles u.c. jau pazīst pasaulē.

Sabiedrība, skola, ģimene, vecāki iegūst argumentus pārliecināt jauno paaudzi par iespējām veidot labu dzīvi arī bez augstākās izglītības, un nosacītais "melnais" darbs amatniecībā ir sabiedrībā atzīta un cienīta nodarbe.

Speciālisti iegūst starptautisku atpazīstamību. Daudzi mūsu meistari ir ievēlēti starptautiskās profesionālās organizācijās, citus uzaicina uz plenēriem, profesionālo darbu sacīkstēm, konferencēm. Bieži augsti panākumi ir mūsu friziermeistariem, rokdarbniekiem, koka māju būvētājiem. RTU studējošie zeļļi un meistari aktīvi piedalās universitāšu konferencēs Atēnās Grieķijā, Dubronvnikos Horvātijā, Kembridžā Anglijā, u.c. Šobrīd pieci LAK meistari RTU izstrādā disertācijas par amatniecības tehnoloģiju iespējām. LAK meistari ir daudzu grāmatu autori.

Valsts iegūst sakārtotu, pašattīstošu nozari, kura balstās uz pārbaudītām tradīcijām un mērķtiecīga riska inovācijām, nevis uz biznesa veiksmēm, kuru pamatā ir aizdomīgi politiski lēmumi. Nozares iegūst prestižu, - tajās stādā labākie meistari.

Pārdomas un paskaidrojumi radās, kad LR Saeima AMATNIECĪBAS likuma izmaiņās neatbalstīja LAK priekšlikumu … Tikai amata MEISTARS var vadīt meistardarbnīcu. Uzaicinām Tautsaimniecības komisijas priekšnieku Gunti Blumbergu uz LAK prezidiju Mazā ģildē. Sekojiet internetā datumiem!!!

Jautājums, kādēļ kvalifikāciju līmeņu atzīšana darba tirgū ir vajadzīga valsts ierēdņiem, universitāšu pasniedzējiem, juristiem, arī amatniekiem Eiropā, bet Latvijas amatniekiem pēkšņi nē? Atbilde,- lai neveidotos pašapzinīgs pilsoniskais slānis, kurš var izvērst savu neatkarīgu biznesu un konkurēt ar industriālo ražošanu.

Sekas, - latvieši aizbrauc uz ārzemēm, kur labāk maksā arī nekvalificētam darbaspēkam, savukārt darba devēji lielākas peļņas kārē cīnās par citu valstu nekvalificēta darbaspēka ievešanu Latvijā. Tā darbaspēka kvalifikāciju neatzīšana Latvijā sekmē Latvijas delatviskošanu un zemas kvalitātes produktu un pakalpojumu reproducēšanu.

Amatnieki negrib mācīt politiķus, ierēdņus, rūpniekus un citus kā dzīvot, bet īsta amatniecība vienmēr ir pratusi salīmeņot darba ņēmēju (zeļļu, strādnieku un mācekļu) un darba devēju (meistaru) intereses. Nevajag sarežģīt vienkāršas lietas, vajag ieklausīties ko saka ne tikai politiķi, bet arī dzīvi pieredzējuši meistari.