Latvijas amatniecības kamera

Latvijas organizētā amatniecība šodien. Viļņa Kazāka uzruna Rīgas amatniekiem.

Šobrīd Latvijas amatnieki dzīvo labāk par daudziem nabadzīgiem un bagātiem cilvēkiem, jo amatniekus ikdienā nemoka bezdarbs, trūkums un banku parādu draudi.

Mēs gribam dalīties pieredzē, lai daudzi mūsu laikabiedri varētu  labāk palīdzēt sev un valstij.

Mūsu sasniegumu pamatā ir Latvijas  meistarīgāko amatnieku ātrā rīcība, pēc neatkarības atgūšanas nodibinot  amatniecības uzņēmumus un atjaunot  savu amatu biedrības, kuras apvienojās un 1993. gadā atjaunoja  Latvijas Amatniecības kameras (LAK) darbību.

Šobrīd LAK  ir pieredzes bagāta sabiedriska organizācija, kas veicina amatniecisko zināšanu un prasmju pārmantošanu  un amatniecisko profesiju ražošanas iekļaušanos valsts dzīvē. Šogad LAK svinēs 75 gadu jubileju.

Neapšaubāmi, 90-to gadu sākumā mums lielu palīdzību sniedza tobrīd dzīvie pirmskara Latvijas amatu meistari un kolēģi no Vācijas, Francijas, Somijas, Itālijas un Z-Amerikas valstu amatnieku organizācijām. Viņi  mums palīdzēja izprast  pašu galveno - amatniecisko profesiju pašattīstības mehānismus. Mēs ātrāk par citiem sapratām, ka galvenais ir mūsu valsts un ES atzīti meistari! Profesijām un tautsaimniecības nozarēm ir nepieciešami līderi!

LAK spēja sakārtot likumdošanu, un  profesiju biedrības jau 17 gadu veic kvalifikācijas procedūras. Mūsu kolēģiem Tirdzniecības un rūpniecības kamerā  tas viss vēl priekšā.

Par mūsu jauno kadru kalvi kļuva tās sociālisma profesionāli tehniskās skolas, kuras nebaidījās specializēties amatniecībā. Par mūsu problēmu izpētes  līderi izvirzījās  RTU, kura  1996. gadā ar LAK noslēdza sadarbības līgumu un  atvēra amatniecisko tehnoloģiju un dizaina studiju programmas koledžas, bakalaura, maģistra un  zinātņu doktora līmeņos.

Rezultātā  Latvijas amatniecība Eiropā un pasaulē šobrīd ir ievērojama ne tikai ar izciliem  meistariem un meistardarbiem, bet arī amatniecības nozaru pasaules līmeņa konferencēm.

Mūsu MEISTARUS – namdari Kārli Apini, mēbeļu galdniekus Jāni Straupi un Igurdu Baņķi,  rotkali Vitautu Straupi, maizniekus Viju Ancāni un  Normundu Skauģi, dabas formu  galdniekus Hariju Stradiņu un Rihardu Vidzitski, rokdarbnieci Dagmāru Prībergu, izšuvēju Rudīti Grasbergu, kalēju Jāni Vaivodu, konditoru Jāni Ozoliņu un simtiem citu spēcīgu personību pazīst  pasaulē. Šie meistari saprot, ka  nemitīgi ir jāaug savā amatā, jāstiprina savas profesiju biedrības, tad turība un atzinība neizpaliks.

Šobrīd  LAK ir reģistrētas un darbojas 48 profesiju un 18 teritoriālās biedrības. Mums ir apmācīti, titulēti un reģistrēti  21118 amatnieki, no tiem 2590 meistari un  5594 zeļļi.

Mūsu profesiju organizācijas sadarbojas ar  atbilstošām organizācijām ES un pasaulē. LAK ir ES un pasaules vadošo amatniecības organizāciju UEAPME, EACD, ILBA u.c. biedrs.

LAK amatniecības atzīšanu ir veicinājusi ar sakārtotu likumdošanu, 2008.g. ir aktualizēts likums par Amatniecību, 2009.g. MK noteikumi u.c. normatīvie dokumenti. Šie panākumi ir sasniegti, saņemot noderīgu  informāciju no profesiju biedrībām un veiksmīgi sadarbojoties ar ierēdņiem un politiķiem mūsu valsts  Saeimā, Ministru kabinetā, ministrijās un pašvaldībās.  Tomēr, kā ārējo apdraudējumu mēs redzam  dažu ierēdņu un politiķu rīcību, kuri  amatniecības legalizēšanas procesā paši uzdodas par pētniekiem, paši stāda valsts un pašvaldību rīcības plānus bez amatnieku līdzdalības.  Tas nav krietni.

Amatnieki jau tāpēc ir stipri, ka prata pārmantot vēsturisko amatnieciskā darba kultūru, kura harmoniski apvieno skaidru domu, kvalitatīvu realizāciju un jaunrades baudu par padarīto! Var teikt, arī roku, prāta un dvēseles darba kopību. Tas nodrošina klientiem ērtus, drošus, veselīgus un skaistus produktus.  Protams, krīze mums palīdzēja,  tā precīzi atsijāja viltvāržus. Sen zināma patiesība - laba amatniecība necieš lieko, arī liekus kakla kungus nē.

Mēs atbalstām dizaineres Anitas Grases ideju, mums  ir jāvienojas kopējai stratēģijai! Amatnieki domā, tā  varētu būt sekojoša, - mēs cildinām meistarību kā kultūras pamatu!

Mēs visi zinām un ticam, ka Latvija ir īpaša zeme ar ļoti daudzu cilvēku pievēršanos mākslām, kora dziedāšanai un amatniecībai. Mēs vēlētos, lai tautas mākas un mākslas turpinātāji šodien – amatnieki, daiļamatnieki, dizaineri un  mākslinieki varētu vienoties par kopēju Latvijas atpazīšanas simbolu -  LATVIJAS MEISTARS, tas der visiem  amatniekiem, māksliniekiem, dizaineriem un arī ražotājiem.

Piemēri - Latvijas Meistars, Latvija - Meistaru zeme, Rīga – Meistaru pilsēta.

Iespējams, mums visiem idejas apdomāšanai der Latvijas Amatnieku biedrību karoga reversa un himnas refrēna vārdi -Tēvija, tauta, amats - vienībā mūsu darba pamats.  17.01.2011.